Iejusties vasaras ritmā

Jūnijs ir Okeāna mēnesis un pirmais pilnais vasaras mēnesis ziemeļu puslodē. Parasti tas ir rosīgs laiks ikvienam, kas nodarbojas ar okeāna aizsardzību, jo tiek rīkotas svinības, sarunas un gaidas, kas saistītas ar okeāna veselības problēmām. Dažus gadus pienāk Darba diena, un man ir sajūta, ka neesmu pavadījis nemaz laiku pie ūdens, lai gan katru dienu domāju par to, ko mēs varam darīt, lai atjaunotu okeāna pārpilnību.

Šī vasara ir bijusi citāda. Šovasar esmu bijis tuvu roņiem un pūcēm, zivjērgļiem un cūkdelfīniem — un visai dzīvībai zem zemes neredzamai. Šovasar pirmo reizi desmit vai vairāk gadu laikā devos airēt ar kajaku. Šovasar apmetos teltī uz salas un vēroju mēnesi lecam virs manas telts, klausoties viļņu šalkās pret krastu. Šovasar pieņēmu uzaicinājumu pievienoties draugiem laivu braucienā, lai vakariņotu dažas pilsētas tālāk un atgrieztos mājās mirdzošā saulrietā. Šovasar man bija iespēja vest savu mazdēlu viņa pirmajā laivu braucienā un redzēt viņa pirmo omāru tuvumā, kad tas iznāca no slazda. Viņš vēl nav gluži gatavs riekstkodis un citronsviests omāram, bet viņš šķita diezgan priecīgs būt tur kopā ar mums. Ceru, ka mums izdosies to darīt vēlreiz nākamgad.

Visi šie piedzīvojumi man atgādināja, kāpēc es daru to, ko daru.

Vasara, protams, vēl nav beigusies, un vasaras laikapstākļi vēl turpināsies. Viesuļvētru sezona sāk uzņemt apgriezienus, un tāpat arī rosīgie rudens mēneši. Raugoties nākotnē uz okeāna resursu atjaunošanu un atjaunojošās zilās ekonomikas izaugsmi, es atskatīšos arī uz pavasari un vasaru. Tāpat kā citi Okeāna fonda komandas locekļi, mēs apkoposim dažādu sanāksmju pavedienus un ievīsim tos darba plānā, cerēsim, ka viesuļvētru sezona neizrādīsies nāvējoša pēc šausminošajām vētrām, ko jau esam redzējuši šogad, un būsim pateicīgi visiem mūsu kopienas locekļiem, kas piedalās — mūsu, viņu kopienu un nākotnes labā.